Vaiņodes vidusskola
..."vēl šodien runā pagājušais, sen pagājušais karš..."
08.05.2014 18:19
Ar dzeloņdrāšu rētām bērzos
runā,
Ar ceriņkrūmiem klusos meža ielokos,
Kas stāv kā pieminekļi
Bijušajām sētām.
Ar manas tautas spēku (..)
Uz mani runā,
vēl šodien runā pagājušais,
sen pagājušais
(tātad – pagājušais?)
karš.
(Jānis Baltvilks.)
Ceturtdien, 8. maijā, atzīmējot Nacisma sagrāves dienu un pieminot Otrajā pasaules karā kritušos, mūsu skolas skolēni kopā ar klases audzinātājām un vēstures skolotāju Inesi Butkeviču nolika pavasara puķes visās Piemiņas vietās – pie Piemiņas akmens dzelzceļa malā, no kura 1941. gadā izsūtīja 20, bet 1949. gadā 118 vaiņodniekus, sarkanarmiešu Brāļu kapos pie obeliska vairāk kā 5800 dažādu tautību kritušajiem karavīriem, Mālkalnē ceļa malā pie "Rudzu muižas" uzstādītā baltā koka krusta - piemiņas zīmes ap 10 000 dažādu tautību karavīru liktenim, kuri 1945. gada maijā – novembrī šeit atradās "lēģerī" pirms sūtīšanas uz Jelgavu, lai "šķirotu" uz izsūtījuma vietām Sibīrijā.
Šādā dzīvās vēstures stundā mēs mācījāmies saprast, ka pasaulē joprojām katru dienu karo un ka tiem, kas mūsu Zemi joprojām grib „pārmērīt”, mērs ir tikai viens –„Šāviena Attālums”.