23.01.2011 19:26

Ko nozīmē „būt par zibeni zobena smailē, ja laiks to prasa” – šo jautājumu barikāžu laika 20. gadadienas vēstures stundā Vaiņodes vidusskolas  skolēniem skaidroja  to janvāra dienu dalībnieki -  direktors Arvīds Desmitnieks, skolotāji – Zigmunds Mickus, Iveta Mame, Agris Minka, skolas sekretāre Iveta Juzupa un runāja par brīvības apziņu, drosmi un bailēm, un pienākumu, par piederību  Latvijai un atbildību par savu bērnu nākotni, bet  9. – 12. klašu skolēni pēc filmas „Dūmu deja debesīm” tikās ar vienu no filmas veidotājām žurnālisti Marinu Mariņinu.

            Latvijas vēsturei nozīmīgajam laikam rakstīto dzeju runāja Artis Volkovs, Eduards Vārna, Kaspars Bušma, latviešu karavīru dziesmas dziedāja 10. – 12. klašu jaunieši.

            Katrs audzēknis jutās lepns, dzirdot Barikāžu dienu dalībnieku sarakstā sava tēta, mammas, vectēva, radinieka,  kaimiņa vārdu, jo viņi bija tur, kur bija jābūt.

Šajās dienās gandrīz visās ģimenēs atcerējās 1991. gada janvāri, bet, liekas, vistiešākā klātbūtnes pārliecība ir kāda sirmgalvja vārdos - „Man jābrauc, es jau neko lielu tur nepaveikšu, bet, ja neaizbraukšu, ko teikšu saviem mazbērniem, kad tie jautās: „Kur tu biji tajās dienās?””

Vairāk foto var aplūkot <šeit>

Māra Tamuža